Ķīmijas pamatu trenažieris

Sagatavots ķīmijas pamatu apgūšanai/ atkārtošanai (8.-10.klase), balstoties uz Skola 2030. Lapas apakšā ir "špikeri", paskaidrojumi, vārdnīca un tabulas. Izvēlies kādu tēmu vēlies "iekalt"- Pamati un Atoma uzbūve, Vienādojumi un Produkti, Moli un Šķīdumi. Izstrādē savu roku pielicis AI.


📘 Ceļvedis: Kā paredzēt produktus?

1. solis: Nosaki reakcijas tipu. Ja reaģē divas vienkāršas vielas (piem., metāls + nemetāls), tā būs savienošanās.
2. solis: Uzraksti elementu simbolus blakus (metālu vienmēr raksta pirmo).
3. solis: Nosaki katra elementa vērtību (grupa periodiskajā tabulā). Piemēram: Na ir I grupā (1), Cl ir VII grupā (trūkst 1 līdz pilnam, tātad vērtība 1).
4. solis: Lieto "krusta principu" indeksiem. Ja Na(1) un Cl(1), tad formula ir NaCl. Ja Mg(2) un Cl(1), tad MgCl2.
5. solis: Vienādo! Pārbaudi, lai atomu skaits kreisajā pusē būtu vienāds ar labo pusi.

📐 Kā rēķināt ar Moliem?

1. Atrodi masu (m): To parasti dod uzdevumā (gramos).
2. Atrodi molmasu (M): Saskaiti elementu masas no periodiskās tabulas.
Piemērs: CO2 → C(12) + O(16 × 2) = 44 g/mol.
3. Izskaitļo daudzumu (n): Lieto formulu: n = m / M

Kā rēķināt Šķīdumus?

Atceries formulu:
w % =
mviela mšķīdums
× 100 %
Svarīgi: Šķīduma masa = vielas masa + ūdens masa.
Svarīga piezīme: Simbolu w % lieto tikai šķīdumiem un maisījumiem. Tas rāda vielas "tīrību" vai "stiprumu". Ja Tev jārēķina vienkārši svars, lieto burtu m (gramos).

⚛️ Atoma uzbūves noslēpums

Atoma masa = Protoni + Neitroni
Piemērs: Ja atoma masa ir 12 un protoni (kārtas skaitlis) ir 6, tad:
Neitroni = 12 − 6 = 6.

⚛️ Atoma uzbūves formulas

Identitāte:
Kārtas skaitlis = Protoni = Elektroni
Svars:
Atoma masa = Protoni + Neitroni
Aprēķins:
Neitroni = Masa − Kārtas skaitlis
Piemērs (Litijs, Li):
Masa: 7 | Kārtas skaitlis: 3

Protoni: 3 | Elektroni: 3 | Neitroni: 7 − 3 = 4

📖 Ķīmijas pamatu vārdnīca

Svarīgākie termini, lai saprastu ķīmijas "valodu".

Termins Ko tas nozīmē?
Atoms Mazākais vielas "būvakmens". Sastāv no kodola un elektroniem.
Protons Daļiņa kodolā. Cik protonu, tik kārtas skaitlis tabulā.
Molekula Divi vai vairāki atomi, kas ir ķīmiski saistīti.
Indekss Mazais skaitlis pie simbola (piem., H2). Rāda atomu skaitu molekulā.
Koeficients Lielais skaitlis pirms formulas (piem., 2H2O). Rāda molekulu skaitu.
Izejvielas/Reaģenti Izejvielas, ko sajauc kopā (raksta vienādojuma kreisajā pusē).
Produkti Jaunās vielas, kas rodas reakcijā (raksta labajā pusē).
Vērtība Atoma "roku skaits" — cik saites tas var izveidot ar citiem.
Mols Vielas daudzuma mērvienība (kā "ducis", tikai atomu mērogā).
Oksīds Divu elementu savienojums, kur viens ir skābeklis (O).
Relatīvā atommasa (Ar) Atoma "svars", ko atrod periodiskajā tabulā (noapaļo līdz veselam skaitlim).
Neitroni Neitrālas daļiņas atoma kodolā. Tām nav lādiņa, bet tām ir masa.
Atoma masa To veido protonu un neitronu kopskaitlis. Elektroni ir tik viegli, ka to masu parasti neieskaita.
Kodols Atoma centrs, kurā cieši kopā atrodas protoni un neitroni. Tas aizņem pavisam maz vietas, bet tajā ir gandrīz visa atoma masa.

📋 Periodiskās tabulas špikeris (I-IV periods)

Šeit vari atrast kārtas skaitli un atommasu (noapaļotu).

Sārmu m. Sārmzemju Halogēni Cēlgāzes
Gr. IA IIA IIIA IVA VA VIA VIIA VIIIA
1. 1H
1
2He
4
2. 3Li
7
4Be
9
5B
11
6C
12
7N
14
8O
16
9F
19
10Ne
20
3. 11Na
23
12Mg
24
13Al
27
14Si
28
15P
31
16S
32
17Cl
35.5
18Ar
40
4. 19K
39
20Ca
40
...un tālāk...
Metāli Nemetāli Cēlgāzes (18. gr.) Halogēni: 17. (VIIA) grupa

Paplašinātā šķīdības tabula (8.-11. klase)

Š - šķīst (>1g/100g H₂O), n - nedaudz šķīst (0.1-1g), N - nešķīst (<0.1g), - - neeksistē vai sadalās.

Anjoni \ Katjoni H+ Li+ Na+ K+ NH4+ Ba2+ Ca2+ Mg2+ Al3+ Fe2+ Fe3+ Cu2+ Ag+ Pb2+ Zn2+
OH- H2O ŠŠŠŠ ŠnNN NNN- NN
NO3- ŠŠŠŠŠ ŠŠŠŠ ŠŠŠŠ ŠŠ
Cl- ŠŠŠŠŠ ŠŠŠŠ ŠŠŠN nŠ
SO42- ŠŠŠŠŠ NnŠŠ ŠŠŠn NŠ
CO32- ŠŠŠŠŠ NNN- N--N NN
PO43- ŠNŠŠŠ NNNN NNNN NN
S2- ŠŠŠŠŠ ŠŠŠ- N-NN NN
p+ n0 Elektronu apvalks

Kodols (Protoni + Neitroni)

Elektroni